Uzlabojiet savu akadēmisko lasīšanu, izmantojot šīs vienkāršas stratēģijas

Akadēmiskā lasīšana bieži var šķist biedējošs uzdevums, kas piepildīts ar blīviem tekstiem un sarežģītiem jēdzieniem. Tomēr ar pareizo pieeju jūs varat pārvērst šo izaicinājumu par iespēju intelektuālai izaugsmei un akadēmiskiem panākumiem. Visu līmeņu studentiem ir ļoti svarīgi apgūt efektīvas akadēmiskās lasīšanas stratēģijas. Šīs stratēģijas ne tikai uzlabo izpratni un saglabāšanu, bet arī uzlabo kritiskās domāšanas prasmes, galu galā nodrošinot labākas atzīmes un dziļāku mācību priekšmeta izpratni.

Izpratne par akadēmiskās lasīšanas mērķi

Pirms iedziļināties konkrētās tehnikās, ir svarīgi saprast, kas atšķir akadēmisko lasīšanu. Atšķirībā no lasīšanas sava prieka pēc, akadēmiskajai lasīšanai ir nepieciešama aktīva iesaistīšanās ar tekstu. Tas ietver informācijas iztaujāšanu, analīzi un sintezēšanu, lai izveidotu savu informētu viedokli.

Tas ir jēgas konstruēšanas process no sarežģītiem tekstiem. Jums ir jāidentificē galvenie argumenti un pierādījumi. Tāpat kritiski jāizvērtē autora skatījums.

Turklāt ir svarīgi saprast lasīšanas uzdevuma konkrētos mērķus. Vai gatavojaties klases diskusijai? Vai jūs veicat pētījumu papīram? Zinot savu mērķi, jūs varēsit lasīt un koncentrēties uz visatbilstošāko informāciju.

Pirmslasīšanas stratēģijas: veiksmes priekšnoteikumi

Efektīva lasīšana sākas, pirms pat atverat grāmatu vai rakstu. Pirmslasīšanas aktivitātes var ievērojami uzlabot jūsu izpratni un saglabāšanu. Šīs aktivitātes palīdz aktivizēt iepriekšējās zināšanas, izvirzīt cerības un noteikt iespējamos izaicinājumus.

Skimmēšana un skenēšana

Pārlūkošana ietver ātru teksta lasīšanu, lai iegūtu vispārīgu satura pārskatu. No otras puses, skenēšana koncentrējas uz konkrētas informācijas, piemēram, atslēgvārdu vai datumu, atrašanu.

  • Izlasīšana: izlasiet ievadu, secinājumus un virsrakstus.
  • Skenēšana: meklējiet konkrētus terminus vai frāzes, kas saistīti ar jūsu pētījumu.

Izmantojiet šīs metodes, lai iegūtu priekšstatu par teksta struktūru un noteiktu galvenās tēmas, pirms iedziļināties sīkākā lasījumā.

Iepriekšējo zināšanu aktivizēšana

Jaunas informācijas savienošana ar jau zināmo ir spēcīgs veids, kā uzlabot izpratni. Pirms lasīšanas veltiet dažas minūtes, lai pārdomātu to, ko jau zināt par šo tēmu.

Uzdodiet sev tādus jautājumus kā: Kādi ir daži galvenie jēdzieni saistībā ar šo tēmu? Vai esmu saskāries ar šo tēmu citos kursos vai lasījumos? Iepriekšējo zināšanu aktivizēšana radīs ietvaru jaunās informācijas izpratnei.

Jautājumu formulēšana

Virsrakstu un apakšvirsrakstu pārvēršana jautājumos var palīdzēt koncentrēties uz lasīšanu un aktīvi meklēt atbildes. Piemēram, ja virsrakstā ir rakstīts “Sociālo mediju ietekme uz politiku”, jūs varētu sev uzdot jautājumu: “Kāda ir sociālo mediju ietekme uz politiku?”

Pierakstiet savus jautājumus un izmantojiet tos kā ceļvedi lasīšanas laikā. Tas ļaus jums iesaistīties un palīdzēs noteikt vissvarīgāko informāciju.

Aktīvās lasīšanas metodes: iesaistīšanās ar tekstu

Pasīvā lasīšana, kurā jūs vienkārši izlasāt vārdus, aktīvi neiesaistoties saturā, bieži vien ir neefektīva akadēmiskiem nolūkiem. Savukārt aktīvās lasīšanas metodes veicina dziļāku izpratni un saglabāšanu. Šīs metodes ietver jēgpilnu mijiedarbību ar tekstu.

Izcelšana un pasvītrošana

Izcelšana un pasvītrošana var palīdzēt noteikt galvenos jēdzienus un svarīgu informāciju. Tomēr ir svarīgi izmantot šīs metodes stratēģiski. Izvairieties izcelt veselas rindkopas, jo tas var izjaukt mērķi.

Tā vietā koncentrējieties uz galveno terminu, definīciju un apstiprinošu pierādījumu izcelšanu. Izmantojiet dažādas krāsas, lai atšķirtu dažāda veida informāciju, piemēram, galvenās idejas un piemērus.

Anotācija un piezīmju veikšana

Anotācija ietver piezīmju rakstīšanu teksta malās. Tas var ietvert galveno punktu apkopošanu, jautājumu uzdošanu vai savienojumu veidošanu ar citiem lasījumiem. No otras puses, piezīmju veikšana ietver atsevišķu piezīmju izveidi, kas apkopo un sintezē tekstā esošo informāciju.

  • Anotācijas: uzrakstiet īsus kopsavilkumus vai jautājumus uz malām.
  • Piezīmes: izveidojiet detalizētāku galveno punktu kopsavilkumu.

Izmantojiet šīs metodes, lai aktīvi iesaistītos tekstā un izveidotu savas izpratnes ierakstu.

Apkopojot un pārfrāzējot

Apkopojot, tiek apkopoti teksta galvenie punkti īsākā versijā. Pārfrāzēšana ietver autora ideju atkārtošanu ar saviem vārdiem. Abas šīs metodes var palīdzēt nostiprināt izpratni par materiālu.

Mēģiniet apkopot katru rindkopu vai sadaļu pēc tās izlasīšanas. Tas liks jums noteikt galvenos punktus un izteikt tos savos vārdos.

Pēclasīšanas stratēģijas: zināšanu nostiprināšana

Lasīšanas process nebeidzas, kad esat pabeidzis pēdējo lappusi. Darbības pēc lasīšanas ir būtiskas, lai nostiprinātu zināšanas un nodrošinātu ilgtermiņa saglabāšanu. Šīs aktivitātes palīdz jums pārskatīt, pārdomāt un pielietot apgūto.

Jūsu piezīmju un anotāciju pārskatīšana

Pēc lasīšanas pabeigšanas veltiet laiku, lai pārskatītu savas piezīmes un anotācijas. Tas palīdzēs jums atsvaidzināt atmiņu un noteikt visas jomas, kas jums jāapmeklē vēlreiz.

Meklējiet sakarības starp dažādiem jēdzieniem un mēģiniet sintezēt informāciju saskaņotā veselumā. Šis ir arī piemērots laiks, lai atbildētu uz visiem jautājumiem, ko uzdevāt pirms lasīšanas vai lasīšanas laikā.

Materiāla apspriešana ar citiem

Materiāla apspriešana ar klasesbiedriem vai kolēģiem var palīdzēt jums padziļināt izpratni un noteikt dažādas perspektīvas. Izskaidrojiet kādam citam galvenos punktus un klausieties viņu interpretācijas.

Tas var palīdzēt jums noteikt nepilnības jūsu izpratnē un iegūt jaunu ieskatu materiālā. Apsveriet iespēju izveidot pētījumu grupu, lai regulāri apspriestu lasījumus.

Zināšanu pielietošana

Akadēmiskās lasīšanas galvenais mērķis ir iegūtās zināšanas pielietot jaunās situācijās. Mēģiniet saistīt apgūtos jēdzienus ar reāliem piemēriem vai citiem kursiem, kurus apmeklējat.

Apsveriet, kā izmantot šīs zināšanas, lai atrisinātu problēmas vai pieņemtu apzinātus lēmumus. Jo vairāk pielietosi apgūto, jo labāk to saglabāsi.

Akadēmisko tekstu ātrās lasīšanas metodes

Lai gan dziļa izpratne ir svarīga, dažreiz akadēmiskās lasīšanas milzīgais apjoms prasa efektīvas metodes. Ātrā lasīšana, ja tā tiek izmantota saprātīgi, var palīdzēt aptvert vairāk vietas, nezaudējot izpratni.

Meta ceļvedis

Izmantojiet rādītāju, piemēram, pildspalvu vai pirkstu, lai virzītu acis pa lapu. Tas var palīdzēt saglabāt fokusu un uzlabot lasīšanas ātrumu. Rādītājs palīdz samazināt regresijas (atkārtoti lasot tos pašus vārdus) un veicina vienmērīgāku plūsmu.

Praktizējiet virzīt rādītāju nedaudz ātrāk, nekā parasti lasāt, pakāpeniski palielinot ātrumu, kad kļūstat ērtāk.

Subvokalizācijas samazināšana

Subvokalizācija ir ieradums klusi mutēt vai “dzirdēt” vārdus lasīšanas laikā. Tas var ievērojami palēnināt lasīšanas ātrumu. Mēģiniet apzināti apspiest šo ieradumu, koncentrējoties uz vārdu vizuālo aspektu, nevis skaņu.

Dažiem cilvēkiem lasīšanas laikā ir noderīgi košļāt gumiju vai klusi dungot, lai traucētu subvokalizācijas procesu.

Sasmalcināšana

Tā vietā, lai lasītu vārdu pa vārdam, apmāciet acis uztvert vārdu grupas vai “gabalus” vienlaikus. Tas prasa praksi un koncentrēšanos, taču tas var ievērojami palielināt lasīšanas ātrumu. Koncentrējieties uz gabala kopējo nozīmi, nevis uz atsevišķiem vārdiem.

Sāciet vingrināties ar īsām frāzēm un pakāpeniski palieliniet gabalu lielumu, kad kļūstat prasmīgāks.

Bieži uzdotie jautājumi (FAQ)

Kāds ir labākais veids, kā uzlabot manu akadēmisko lasīšanas izpratni?

Labākais veids, kā uzlabot akadēmisko lasīšanas izpratni, ir pirmslasīšanas, aktīvas lasīšanas un pēclasīšanas stratēģiju kombinācija. Iedarbīgi paņēmieni ir iepriekšēja teksta pārlasīšana, aktīva izcelšana un anotēšana, kā arī materiāla pēc tam apkopošana.

Kā es varu koncentrēties, lasot garus akadēmiskus rakstus?

Lai saglabātu uzmanību, sadaliet lasījumu mazākos gabalos ar īsiem pārtraukumiem starp tiem. Atrodiet klusu vidi, kurā nav traucēkļu. Nosakiet konkrētus mērķus katrai lasīšanas sesijai un apbalvojiet sevi pēc pabeigšanas. Aktīvās lasīšanas metodes, piemēram, anotēšana un jautājumu uzdošana, var arī palīdzēt saglabāt fokusu.

Kas man jādara, ja es nesaprotu kādu jēdzienu lasījumā?

Ja saskaraties ar sarežģītu jēdzienu, mēģiniet saprast kontekstu, kurā tas tiek lietots. Meklējiet nepazīstamu terminu definīciju. Atkārtoti izlasiet attiecīgo sadaļu un mēģiniet to pārfrāzēt saviem vārdiem. Ja jums joprojām ir grūtības, konsultējieties ar savu profesoru, klasesbiedriem vai tiešsaistes resursiem, lai iegūtu skaidrību.

Vai ātrlasīšana ir efektīva akadēmiskajai lasīšanai?

Ātrlasīšana var būt noderīgs rīks liela teksta apjoma lasīšanai, taču ir svarīgi dot priekšroku izpratnei, nevis ātrumam. Selektīvi izmantojiet ātrlasīšanas metodes, koncentrējoties uz sadaļām, kas ir mazāk blīvas vai mazāk svarīgas jūsu izpratnei. Vienmēr pārliecinieties, ka saglabājat galveno informāciju.

Kā es varu uzlabot akadēmiskā materiāla saglabāšanu?

Lai uzlabotu saglabāšanu, aktīvi iesaistieties materiālā, apkopojot, pārfrāzējot un mācot jēdzienus citiem. Regulāri pārskatiet savas piezīmes un izveidojiet savienojumus starp dažādiem lasījumiem un lekcijām. Pielietojiet iegūtās zināšanas reālos piemēros vai problēmu risināšanas scenārijos. Efektīvs paņēmiens ir arī dalīta atkārtošana, kad materiāls tiek pārskatīts ar pieaugošiem intervāliem.

Leave a Comment

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


Scroll to Top